Vairas Vīķes–Freibergas gadiem Latvijas varas virtuvē un arī laika periodam pirms tam ir tikušas veltītas jau vairākas grāmatas.
Ja neskaita kāda Zīgerista audzēkņa sastādītu īpatnu preses apskatu ar visuresošo žīdmasonu un čekistu sazvērestību piesaukšanu, faktiski visas pārējās ir bijušas atklāti vai slēpti pielienošas.
Grāmata, ko jūs turat savās rokās, ir kas cits.
Šīs grāmatas autoriem svarīgi šķita saprast — kāpēc šī neapšaubāmi spilgtā personība, kurai tik daudz bija dots gan no likteņa un Dieva, gan no tautas uzticības, visu šo devumu izniekoja ārējam spožumam un personiskajam komfortam.
Kad sākās darbs pie šīs grāmatas, šķita, ka varētu sanākt stāstījums par izcilu personību, kuru Latvijas politiskā virtuve ierāva, ievilka un pārgremoja, lielā mērā pārtaisot par sev līdzīgo. Par šīs virtuves inventāru.
Patiesība izrādījās cita. Šajā grāmatā jūs iepazīsiet līdz šim nezināmo Vairu Vīķi–Freibergu, kas varas virtuvē devās ļoti labprātīgi, ļoti, ļoti mērķtiecīgi un ļoti, ļoti, ļoti aprēķināti, lai pēc iekļūšanas tajā nekavējoties ķertos pie lielā katla.
Pirmajos gados viņa vēl uzskatīja, ka pavārnīca viņai pienākas kā šefpavāra vietas izpildītājam, kura galvenais uzdevums ir rūpēties par viras kvalitāti. Taču varas virtuves žurku un tarakānu koris aizmigloja pat «trimdas smadzenes Nr.1».
Sievišķīga mānīšanās un politiķes meli, pieaugoša atkarība no lišķiem, vēl pieaugošāka ne tikai savas misijas, bet arī sevis kā mesijas apziņa, kaisle uz visa veida personisko komfortu, totāls paškritikas trūkums, kas jau pēc prezidentūras beigām nostādīja eksprezidenti sīkas blēdes līmenī,— par to visu vēsta šajā grāmatā pirmoreiz atklātie brīžam pat sāpinošie fakti.