Komentē!

cena ar PVN 10 %: 2.00 Ls

Šai grāmatā apkopotas četras Ingas Ābeles dienasgrāmatas par Sibīriju, Igauniju, Latgali, kā arī par vienu vasaru. Tās tapušas laika posmā no 2001. līdz 2004. gadam.

“Viņš soļoja pār kalniem un lejām, cauri daudzām karaļvalstīm. Un visur viņš prasīja ceļu uz skaisto pili, kas atrodas austrumos no saules un ziemeļos no zemes. Taču neviens nebija dzirdējis par tādu pili un vēl mazāk zināja, kur tāda pils atrodas,” teikts pasakā Austrumos no saules un ziemeļos no zemes.

Inga Ābele savai grāmatai devusi tādu pašu nosaukumu. Gan pasaku, gan Ingas Ābeles dienasgrāmatas vieno skaistās pils meklējumi. Rakstnieces pils ir izbrīns par sevi un pasauli, kas ilgu gadu tūkstošu gaitā ir ieguvusi noteiktu kārtību, ļaudama iepazīt un iemīlēt visdažādākās vietas un cilvēkus. Ingas Ābeles dienasgrāmatas ir mēģinājums nepieņemt šo kārtību kā pašu par sevi saprotamu, neapšaubāmu un “nedzīvot mehāniski”.

"Varbūt pierakstīt savu dienu pavisam precīzi? Sākot ar kalendāra datiem par mēness un saules stāvokli, ausmu un rietu, Zivju, Aunu un sazin vēl kādām dienām, valsts svētkiem? Beidzot ar savu domu stāvokli, niecīgākajām kustībām un svārstībām? Ptetējā gadījumā nav ko atcerēties. Ja nu vienīgi šīs te sejas. Vai kādas lielas jūtas. Bet sejas ir tikai atspīdumi, un lielas jūtas negadās tik bieži, lai pietiktu visām dienām. Daudz biežāk gadās sīkas cūcības, kas pāraug globālās katastrofās. Bet tās jau ar' -- ko tur daudz pierakstīsi kā tīksminādamās, ja pati tās ienīsti un ar tām cīnies? Nē, necīnos es ne ar vienu un ne ar ko, es klusiņām domāju, spraukdamās caur seju mežu. Gluži vienkārši cenšos saglabāt savu spēju reaģēt -- par spīti visam."

No stāsta "Mūsu Zemju upes"
("Sniega laika piezīmes", ATĒNA 2004)

Komentāri portālā Delfi